Pelējums uz jauna koka iepakojuma ir viena no biežākajām sūdzībām nozarē un viena no visbiežāk pārprastajām. Tas reti ir ražošanas defekts. Gandrīz vienmēr tā ir mitruma un uzglabāšanas problēma, un visbiežākais cēlonis ir kaut kas, ko dara saņēmēja noliktava, nevis ražotājs.
Skaitļi, kam ir nozīme
Kokmateriālam kastu izgatavošanai mitruma saturam jābūt 12–15 %, kas atbilst līdzsvara mitrumam pie normāla relatīvā gaisa mitruma. EPAL nosaka, ka palešu mitruma saturs ražošanas brīdī nedrīkst pārsniegt 22 %.
Ievērojiet pretrunu starp šiem diviem lielumiem. Palete ar 21 % pilnībā atbilst prasībām; eksporta kastu kokmateriāls ar 21 % šim uzdevumam ir pārāk mitrs. „Tas atbilst standartam” un „tas ir pietiekami sauss jūsu sūtījumam” ir divi dažādi apgalvojumi.
Slieksnis, kas nosaka pelējumu, ir 19 %. Pelējuma sporas koksnes virsmas kolonizē virs aptuveni 19 % mitruma satura; iepakojuma noturēšana pie 19 % vai zemāk ir visefektīvākais profilakses pasākums. No gaisa puses ekvivalents ir relatīvais mitrums zem 75 %.
Trupe ir cits un nopietnāks process, kam vajadzīga daudz mitrāka koksne — sēnes iesakņojas tuvu šķiedru piesātinājumam, ap 28–30 %, un turpina attīstīties virs aptuveni 20 %. Ja jums ir trupe, nevis virsmas pelējums, koksne ir bijusi mitra ilgu laiku.
Pelējums vai zilējums? Piecu sekunžu pārbaude
Tos pastāvīgi sajauc, un komerciālās sekas atšķiras.
Pelējums aug uz virsmas. Paberzējiet to, un tas izsmērēsies vai noberzīsies. Tā ir higiēnas un izskata problēma, un to var novērst.
Zilējums ir aplievas krāsojošā sēne, kas dziļi iekļūst priedes, egles un baltegles aplievas koksnē. Paberzējiet to, un nekas nenotiks — to nav iespējams noņemt, jo tas ir koksnes iekšienē. Būtiski, ka zilējums nesagrauj koksnes šķiedru; stiprība praktiski nemainās. Tā ir kosmētiska problēma.
Zilējums vislabāk aug 21–32 °C temperatūrā koksnē, kuras mitruma saturs pārsniedz 22 %, ir mierā zem 10 °C un iet bojā virs 54 °C. Tas nav ISPM 15 mērķa kaitēkļu sarakstā un standarts to neaizliedz — taču tas ir izraisījis atsevišķus sūtījumu aizkavējumus Ķīnā un Austrālijā, un daži importētāji pieprasa iepakojumu bez zilējuma. Ja sūtāt uz šiem tirgiem, runājiet par to specifikācijas posmā, nevis atklājiet to uz robežas.
Mīts par termisko apstrādi
Šis mīts uzņēmumiem maksā naudu. Termiskā apstrāde nenovērš pelējumu.
ISPM 15 termiskā apstrāde ir pasākums pret kukaiņiem un nematodēm — 56 °C serdē 30 minūtes. Tā iznīcinās pelējumu, kas tobrīd ir uz virsmas, taču neko nedara, lai novērstu atkārtotu kolonizāciju pēc tam. Sporas ir visur; tiklīdz apstrādāta koksne tiek uzglabāta mitrumā, pelējums atgriežas.
Kameržāvēšana palīdz, jo tā samazina mitruma saturu — bet tikai tad, ja iepakojumu pēc tam uztur sausu. Kamerā žāvēta palete, atstāta lietū, ir mitra palete.
Ir vērts atkārtot: termiskā apstrāde un kameržāvēšana ir dažādi procesi ar dažādiem mērķa rādītājiem, pat ja tie notiek vienā kamerā. HT nosaka laiku un temperatūru; KD nosaka mitruma saturu. Ja pelējums jums ir svarīgs, norādiet mitruma saturu kā atsevišķu pozīciju pasūtījumā.
Kā mēra mitrumu
Trīs Eiropas metodes precizitātes dilstošā secībā:
- EN 13183-1, žāvēšana kaltē. Nosver, žāvē 103 ± 2 °C temperatūrā, līdz masa divās stundās mainās ne vairāk kā par 0,1 %, un nosver atkārtoti. Tā ir mitruma satura definīcija un vienīgā precīzā metode. Destruktīva un lēna.
- EN 13183-2, elektriskā pretestība, ar izolētiem āmurveida elektrodiem, kas iedzīti plaknē gar šķiedru, 300 mm no gala, dziļumā 0,3× no biezuma. Reālā precizitāte ir ±2 % — piemērotāka partijas raksturošanai nekā atsevišķa dēļa novērtēšanai.
- EN 13183-3, kapacitatīvā metode. Nedestruktīva, taču orientēta uz virsmu un traucēta, ja tuvumā ir metāls. Vadlīnijās skaidri norādīts, ka tā jāizmanto pārbaudēm, nevis mitruma satura noteikšanai.
Viena nianse izskaidro daudzas domstarpības: mitruma gradienti. Uzreiz pēc izžāvēšanas līdz 16 % vidējam rādītājam virsma var būt zem 10 %, kamēr serde joprojām ir virs 20 %. Divi cilvēki, kas mēra vienu un to pašu dēli ar dažādiem instrumentiem dažādos dziļumos, saņems dažādas atbildes, un abiem var būt taisnība.
Kāpēc tas ir arī konstrukcijas jautājums
Mitrums nav tikai izskata jautājums:
- Salīdzinājumā ar kokmateriālu pie 10 % mitruma kokmateriālam pie 20 % ir aptuveni uz pusi mazāka spiedes stiprība un aptuveni divas trešdaļas no lieces stiprības.
- Naglu un skrūvju turēšanas spēks krīt, mitrumam pieaugot. Vēl ļaunāk, kokmateriāls, kas montāžas brīdī ir pārāk mitrs, zaudē turēšanas spēku, kad tas izžūst, jo saraušanās paplašina naglu caurumus.
- Saraušanās notiek platumā un biezumā; garums praktiski nemainās. Pārāk mitrs kokmateriāls rada spraugas starp dēļiem, kas sākotnēji bija cieši. Pārāk sauss kokmateriāls vēlāk uzbriest un izspiež savienojumus vaļā.
Tātad no mitra kokmateriāla būvēta kaste ne tikai riskē ar traipiem — tā ir izmērāmi vājāka, un tās savienojumi ceļā atslābs.
Kā novērst pelējumu praksē
Lielākā daļa no tā notiek pēc tam, kad iepakojums mūs atstājis:
- Uzglabājiet zem jumta, sausumā, vēdinātā un labi apgaismotā vietā. Neglabājiet iepakojumu puspiekabē — tumšs, silts un mitrs ir inkubators.
- Novietojiet krāvumus virs zemes, lai ūdens nevarētu iesūkties apakšējos dēļos.
- Atstājiet atstarpes starp rindām gaisa plūsmai. Pat neliela gaisa kustība ievērojami palīdz.
- Noņemiet stiepjamo plēvi uzreiz pēc saņemšanas. Šī ir visbiežākā pašu radītā kļūda, ko redzam. Kokmateriāla, kura mitrums joprojām pārsniedz 19 %, ietīšana notur mitrumu pie koksnes un garantē pelējumu.
- Rotējiet krājumus un nekavējoties izņemiet sapelējušu materiālu — tas inficē blakus esošo svaigo kokmateriālu.
Ja pelējums jau ir parādījies, tā novēršana ir darbietilpīga, taču iespējama: ūdens un balinātāja šķīdums attiecībā 10:1 vai 3 % ūdeņraža peroksīds, notīrot ar suku vai augstspiediena mazgātāju, un pēc tam kārtīga izžāvēšana. Tieši žāvēšanu cilvēki izlaiž, un tieši tā nosaka, vai pelējums atgriezīsies.
Ja jūsu produkts vai tirgus nepieļauj traipus, pasakiet mums to pirms piedāvājuma sagatavošanas. Mitruma satura norādīšana un vienošanās par to, kā iepakojums tiek uzglabāts pie jums, izmaksā daudz mazāk nekā noraidīts sūtījums.
