Atgriežamais iepakojums tiek pasniegts kā acīmredzami labāks risinājums — nopērc vienreiz, izmanto piecdesmit reižu. Realitātē vienos maršrutos tas darbojas lieliski, bet citos nes zaudējumus, un atšķirība ir paredzama, ja skatās uz pareizajiem mainīgajiem.
Vispirms godīgs brīdinājums par skaitļiem
Internetā atradīsiet pārliecinoši citētus atmaksāšanās rādītājus: „atgriežamais iepakojums atmaksājas pēc 5 līdz 20 cikliem”, „10 līdz 40 cikliem”, „50 līdz 70 lietošanas reizēm”. Mēs meklējām šo skaitļu avotus. Nevienam no tiem nav primāras atsauces, tie ir savstarpēji pretrunīgi, un nevienā nav norādīts, kādas izmaksas ir iekļautas.
Akadēmiskā aina ir godīgāka un mazāk apmierinoša. Apskatā par 121 zinātnisko rakstu tika secināts, ka izmaksu aprēķina metodes „pētnieku vidū būtiski atšķiras”. Vienotas formulas nav. Ikviens, kas jums nosauc universālu atmaksāšanās skaitli, min.
Kas patiešām pastāv, ir kvalitatīvi pētījumi par to, kuriem mainīgajiem ir nozīme, un tie izrādās noderīgāki par jebkuru skaitli.
Divi mainīgie, kas izšķir jautājumu
Recenzēts modelis, ko izstrādājuši ar MIT Transporta un loģistikas centru (Center for Transportation & Logistics) saistīti pētnieki, sarindoja kopējo izmaksu jutīgumu. Secībā:
- Zudumu līmenis — dominējošais mainīgais, un tā ietekme pieaug, jo dārgāks kļūst iepakojums.
- Atpakaļceļa raksturs — cik bieži atgriešanai nepieciešams atsevišķs apmaksāts reiss. Ietekme kļūst smaga, tiklīdz vairāk nekā aptuveni 10 % atgriešanu prasa šādu reisu.
- Iegādes cena — trešajā vietā, aiz abiem iepriekšējiem.
Šī secība ir jautājuma praktiskā būtība. Lielākā daļa uzņēmumu, kas izvērtē atgriežamo iepakojumu, savu laiku pavada, kaulējoties par vienības cenu, kas no šiem trim ir vismazāk svarīgā.
Zudumu aritmētiku ir vērts apgūt. Ja katram reisam ir neatkarīga zuduma varbūtība, sagaidāmais reisu skaits ir vienkārši 1 ÷ zudumu līmenis:
- 2 % zudumu reisā → 50 reisi
- 5 % reisā → 20 reisi
- 10 % reisā → 10 reisi
Tātad 10 EUR kaste ar 2 % zudumu reisā nes 0,20 EUR amortizētas iegādes izmaksas uz reisu; pie 10 % tā nes 1,00 EUR. Tikmēr atpakaļceļa pārvadājuma izmaksas nesamazinās nemaz. Tieši šī kombinācija ir tas, kā nekontrolēti eksporta maršruti sagrauj atgriežamā iepakojuma ekonomisko pamatojumu.
Viens slazds: lielākā daļa publicēto zudumu rādītāju ir gadā, nevis uz reisu. 10 % gada zudums ar desmit cikliem gadā ir aptuveni 1 % uz reisu; ar diviem cikliem gadā tas ir aptuveni 5 %. Avoti abus regulāri sajauc, un starpība ir piecas reizes.
Reāls piemērs ar reāliem skaitļiem
Noderīgākais publicētais gadījums, ko atradām, ir akadēmiski pētīts Spānijas pārtikas izplatītājs. Salīdzinot trīs risinājumus pēc procesa izmaksām uz vienu ciklu:
- atgriežama plastmasas kaste: 0,21 EUR uz ciklu
- vienreizlietojama kartona kaste: 0,61 EUR uz ciklu
- nomāta pūla kaste: 0,74 EUR uz ciklu
Atgriežamais risinājums izskatās pēc vieglas uzvaras — taču šis rādītājs neietver atgriešanas transportu, kas attiecas tikai uz to. Kad transports tika iekļauts, atbilde kļuva atkarīga no apjoma: atgriežamais iepakojums uzvarēja tikai tur, kur reģionā bija vairāk nekā aptuveni 20 pasūtījumu gadā. Zem šī sliekšņa lētāks bija vienreizējais iepakojums.
Sniegto pamatojumu ir vērts atkārtot pēc būtības: jo biežāki sūtījumi, jo vieglāk kastes ir kontrolēt. Zema biežuma gadījumā tās ilgi stāv, pārskatāmība ir slikta un zudumi lielāki.
Šāda pārrēķina rezultāts bija kopējo iepakojuma un izplatīšanas izmaksu samazinājums par 19 % un oglekļa pēdas samazinājums par 31 %. Zīmīgi, ka atbilde nebija „izmantojiet atgriežamo iepakojumu visur” — tā bija atgriežamais iepakojums 15 reģionos un vienreizējais 21 reģionā.
Kad pareizā atbilde ir vienreizējais iepakojums
Publicētie pētījumi un ilggadēja prakse par nosacījumiem ir vienisprātis:
- Gari transportēšanas posmi. Vienā recenzētā pētījumā tika secināts nepārprotami: ja transporta izmaksas ir augstas, vienreizlietojamais iepakojums var būt ekonomiski izdevīgāka izvēle, turklāt tukšo vienību atgriešanas radītās emisijas var pārsniegt arī vides ieguvumu.
- Reti sūtījumi uz konkrētu galamērķi — iepriekš minēto kontroles apsvērumu dēļ.
- Nelīdzsvarotas plūsmas, kur nav atpakaļceļa kravas, ko piepildīt.
- Attiecību ar saņēmēju trūkums, kas padarītu atgriešanu izpildāmu. Atgriežamā iepakojuma sistēma ir loģistikas vienošanās, nevis iepakojuma pirkums.
- Izteikta sezonalitāte, kas liek iegādāties tik daudz iepakojuma, lai nosegtu maksimumu, kamēr pārējo gadu tas stāv dīkstāvē.
- Mazgāšanas prasības, kas pievieno izmaksas uz katru ciklu un kādu vienreizējs iepakojums nekad nerada.
Un otrādi — klasiskie nosacījumi par labu atgriežamajam iepakojumam ir īsi atpakaļceļa attālumi ar lētu atpakaļkravu, stabils pieprasījums, maza vai nekāda tīrīšana, ilgs kalpošanas laiks un līdzīgas ienākošās un izejošās plūsmas.
Divi apsvērumi tieši par koka iepakojumu
Pirmkārt, reāla normatīvā priekšrocība: saskaņā ar ISPM 15 apstrādātam un marķētam izstrādājumam, kas nav remontēts vai pārveidots, visā kalpošanas laikā nav nepieciešama ne atkārtota apstrāde, ne jauns marķējums. Koka kaste gadiem var ceļot ar sākotnējo zīmogu. Atgriežamam koka iepakojumam nav atkārtotu apstrādes izmaksu.
Otrkārt, remontējamība maina zudumu aritmētiku. Bojāta plastmasas kaste izkrīt no aprites; bojātu koka kasti saremontē, un tā atgriežas apritē. Saskaņā ar ISPM 15 remonta noteikumiem drīkst nomainīt aptuveni līdz trešdaļai elementu un saglabāt izstrādājumu ekspluatācijā, turklāt saplākšņa nomaiņas paneļus drīkst izmantot bez apstrādes, jo tie ir atbrīvoti apstrādātas koksnes materiāli.
Šeit ir vērts pieminēt arī paletes rāmjus: tā kā tie salokās plakani un ietaupa vairāk nekā 80 % atpakaļceļa tilpuma, tie labāk nekā stingras kastes atrisina lielāko izmaksu virzītāju — atpakaļceļu.
Kā patiesībā pieņemt lēmumu
Formulas vietā izejiet cauri šiem jautājumiem:
- Kāds ir zudumu līmenis uz vienu reisu šajā maršrutā — nevis gadā? Ja nezināt, tas ir jūsu pirmais uzdevums, un atbilde bieži vien pati par sevi ideju vai nu noraida, vai apstiprina.
- Kādai daļai atgriešanu nepieciešams atsevišķs apmaksāts reiss, nevis brauciens ar esošo atpakaļkravu?
- Cik ciklu gadā sasniedz katra vienība? Tas nosaka, cik daudz iepakojuma jums jāiegādājas.
- Cik cikls izmaksā tīrīšanā, pārbaudē un remontā?
- Cik daudz sezonalitāte palielina nepieciešamo iepakojuma parku?
Viena metodoloģiska piezīme no iepakojuma jomas pētnieka, ko vērts nodot tālāk: vērtējiet to pēc neto pašreizējās vērtības, nevis pēc atmaksāšanās perioda. Atmaksāšanās periods mēdz būtiski novērtēt ieguvumus par zemu, jo tas ignorē visu, kas notiek pēc atmaksāšanās brīža.
Ja vēlaties to izrēķināt konkrētam maršrutam, pasakiet mums maršrutu, biežumu, apjomus un to, kas ar tukšo iepakojumu notiek šodien. Mēs labāk palīdzēsim jums secināt, ka konkrētam maršrutam der vienreizējais iepakojums, nekā pārdosim jums atgriežamā iepakojuma sistēmu, kas klusiņām nes zaudējumus.
